Jānis Grēviņš: īsi par to, kāpēc Latvijā 30 gadus attīstām biznesa izglītību ar Ziemeļamerikas stilu

“Kāpēc Riga Business School tik ļoti to ASV izglītības modeli slavē?” ir jautājums, ko man nereti uzdod darba devēji, topošie studenti un sadarbības partneri.

Pamatojuma meklējumi mani aizved vēsturē un arī manā personīgajā pieredzē, vairākus gadus esot augstskolas administrācijas un projektu vidē Buffalo universitātē (ASV), viņu projektos ASV, Latvijā, Baltkrievijā un Ķīnā.

Bet sākums nav biznesa izglītībā meklējams, bet gan vispārējos izglītības principos. Eiropas pieeja izglītības novērtēšanā būtu raksturojama šādi – visi beidz vienu programmu, bet izcilības novērtēšanā vadāmies pēc skolas tipa un, iespējams, "prestiža" sabiedrībā. ASV sistēmā raksturīgs tas, ka skolnieks un vēlāk arī students fokusējas uz izvēles programmām vai priekšmetiem, veidojot individualizētas zināšanas. Līdz ar to vienas skolas ietvaros dažādu programmu izvēles rezultātā veidojas dažādi zināšanu virzieni un līmeņi.

Turpinot vērtēt izglītības vēsturiskos aspektus Eiropā un Ziemeļamerikā, kopumā augstākās izglītības tradīcijas ir sakņojušās Eiropā, bet progress, kādu rāda augstākā izglītība Lielbritānijā un ASV, ir vērā ņemams. Progresu rada tas, ar kādu pieeju un uzstādījumiem universitātes strādā. Izglītības sākotnējais formāts Eiropā nāk no klosteriem ar savu noteikto kārtību, režīmu un vajadzībām. Tai pat laikā ASV turīgā sabiedrība, arī inteliģence un reliģiskās kopienas saprata, ka ekonomiku attīstīt būs iespējams tikai tad, ja uzņēmīgie mācīsies to, kas konkrētajā brīdī un nākotnes vārdā ir nepieciešams, tādējādi attīstot kopienu. ASV vēsturiski un arī šobrīd investīcijas universitātēs notiek tieši ar mērķi stiprināt zināšanas šodienas sabiedrības izaicinājumu un nākotnes iespēju vārdā.

Arī augstskolu dibināšanas fakts mainīja to, kā universitāte tiek pārvaldītas un kā tās reaģē uz tām definēto misiju. Eiropā dominējošā filozofija paredz, ka, pamatojoties uz izglītības formātu izcelsmi, tās sniegto pakalpojumu rada pati augstskola. ASV filozofija attīstās otrādi – vēsturiski privāto augstskolu dibinātāji skaidri pateica, ka “mums no universitātes vajag to, lai tās attīsta sabiedrību šodienas un nākotnes apstākļiem”. Iedziļinoties ASV augstskolu misijās un vīzijās, to var labi redzēt. ASV universitātes vīzijā pirmais punkts būtu apkalpot sabiedrību. Eiropā joprojām liels fokuss uz “mācīt studentus un radīt zinātni”, kas pats par sevi ir ļoti pareizi, tai pat laikā jautājums paliek – mācīt ko, kā un kāpēc?

Šīs filozofiskās attiecības nosaka arī to, kā augstskolas darbojas. Kopumā fundamentāli saturā iezīmējas šādas atšķirības. ASV universitātes vērstas uz to, ka sagatavo studentu darba tirgum un izpratnei par to, kas vajadzīgs darba tirgū šodien un rīt. Šodien viena no karstākajām debatēm ir par to, ka pēc 10 gadiem būs profesijas, kas šodien neeksistē. Jautājums, kā mēs varam jauniešus tam sagatavot. Un atbildi uz jautājumu, kā to nodrošināt, daļēji sniedz ASV izglītības sistēma. Universitātes beidzējam ir jābūt inteliģentam un vispusīgam. Viens gads studiju laikā tiek veltīts bāzes jomu apgūšanai – dabas zinātnei, mākslas zinātnei, cilvēku vadībai. Reizēm nekorekti latviskojam jēdzienu “Liberal arts”. Tās nebūt nav “Brīvās mākslas”, bet gan “Mākslas, kas padara cilvēku brīvu”. Šīs mākslas jeb zinātnes veido cilvēku par inteliģentu un brīvu savā pārliecībā un iespējās noteikt savu nākotnes virzību. Cilvēks saprot, kā dažādas jomas strādā atsevišķi un kopā. Kā tās mijiedarbojas. Tālāk universitātē personība specializējas, bet bāze palīdz redzēt likumsakarības. Iespējams, jau dzirdēts aspekts, bet nepakautrēšos atkārtoties - 90% no mobilo aplikāciju veiksmes stāstiem ir lietotāja saskarne. Kurš ir svarīgākais cilvēks aplikācijas radīšanā? Tas, kurš palīdz saprast, kāda tieši ir uzvarošā lietotāja pieredze, jo nepietiek tikai ar izvēlēto tehnoloģisko risinājumu. Būtiski saprast abas lietas. Tāpēc mums Riga Business School radās BITL – bakalaura programma IT un līderībā.

Eiropas modelī vairāk dominē princips - mēs sagatavojam cilvēkus par vadītājiem kādā konkrētā jomā jau no pirmās dienas. Eiropas augstākās izglītības programmas nofokusējas uz kādu profesiju. ASV specializācija sākas otrajā, trešajā kursā, Eiropā – bieži jau pirmajā kursā. Eiropā mācās priekšmetus, kas tieši saistīti ar specialitāti. Tas padara eiropiešus par labi specializētiem vienā šaurā jomā, bet trūkst plašums, kas nepieciešams gan esošajā darba tirgū, gan arī pārmaiņu vadīšanā. Arī inovāciju nodrošināšanā šim plašumam ir nozīme.

Ja jaunieši meklē studiju programmas, iepriekš minētajam jāpievērš uzmanība. Ja ir vēlme būt augsta līmeņa šauri speciālistam ekspertam, Eiropas modelis ir labāks, bet šodienas izglītības pieprasījumam ASV modelis pierādījis savu pārspēku.

Vēl viens interesants aspekts, ko uzsvērt. Eiropas modelī visi mācās kopā - kā pirmajā kursā visi kopā sāk, tā turpina visus gadus (neņemot vērā faktu, ka notiek dabiskais atbirums), izveido labu kolektīvu, bet kolektīvs ir monodisciplinārs. ASV modelī var būt tā, ka katram studentam būs citi kursa biedri, jo bez pamat priekšmetiem katrs izvēlas citu kursu kombināciju. Tā ir priekšrocība, kas ļauj iepazīst cilvēkus no dažādiem kursiem, nozarēm, un jomām. Tas iedod plašāku redzējumu un zināšanas, arī paziņu loks paplašinās.

Šobrīd redzam tendenci, ka jaunieši savām bakalaura studijām izvēlas Holandi. Holande praktiski šobrīd pievelk jauniešus ar pusamerikānisko modeli, pirmajā kursā iedod bāzi, multidisciplināras programmas, kas ir viens solis ASV virzienā. Vienlaikus Holande uzņem visus studentus un tikai labākie turpina. ASV fokusējas uz to, ka gan caur atlasi un arī pēc tam studiju laikā atbalsta jauniešu, lai studijas tiktu kvalitatīvi pabeigtu.

Augstskolas izvēle ir nopietns lēmums. Jaunietis ir sācis savu attīstības ceļu un izvēlējies mācīties, universitātes pienākums ir nodrošināt, ka jaunieši “uzsūc” doto saturu, formas, idejas un pabeidz studijas. ASV pabeigšanas procents svārstās no 85 līdz 95%, Latvijā kopumā pagaidām nevaram lepoties ar tādu īpatsvaru, vidēji tie ir 50%. Bet šī jau ir cita tēma.

Ņemto vērā Riga Business School (RBS) dibinātājus, RBS ir šīs ASV filozofijas skolu līgā. Bakalaura programmās ir nopietns konkurss, studiju pārtraukšana ir 10-15% apmērā. Iestāšanās siets – angļu valoda un matemātika. Tā ir maksas izglītība, kas liek maksimāli domāt arī par investīcijas atdevi, tīklošanās iespēja studiju laikā un pēc tam, kā arī sadarbība ar uzņēmumiem (RBS gadījumā ļoti izteikti ar tehnoloģiju jomā strādājošajiem). Mūsu vairāk nekā 1000 absolventi šodien ir dažāda lieluma uzņēmumu vadītāji un veidotāji. Jānis Bergs, Arnis Riekstiņš un citi tehnoloģiju jomā strādājošie pierāda, ka tehnoloģiju laikmetā veiksmes faktors ir starpdisciplinaritāte.

To, ko sistēma pierādījusi - ja cilvēkam ir interdisciplināras zināšanas, viņš var apgūt vēl vairākas citas zināšanas, jo notiek tā saucamā “apaugšana ar zināšanām”. Interdisciplināra izglītība ir eksponenciāla. Mani tas iedvesmo.

 

Jānis Grēviņš,RBS direktors, Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta (EIT) direktoru padomes loceklis